Kurpes kā ritma instruments
Kristīne Lāce | laikraksts Druva
Ja Ritai Biezēkai jautā, kur ir viņas dzimtā vieta – Straupe vai Cēsis? – Viņa smaidot atbild: „Brīžiem šķiet, ka esmu no autobusa Straupe – Cēsis. Esmu dzimusi un mācījusies Cēsīs, bet vecāku mājas ir Straupē”.
Rita pēc dabas ir ļoti daudzpusīga. Viņai patīk gatavot ēst, rosīties dārzā, makšķerēt, skatīties detektīvfilmas un lasīt detektīvromānus. Brīvajā laikā Rita spēlē amatierteātrī un klausās mūziku, īpaši džezu, kas viņu ir aizvedis līdz stepa dejām.
Par to, kā sākās aizraušanās ar stepa dejām, Rita laikraksta lasītājiem atklāj: „Apmēram pirms pieciem gadiem pavisam nejauši iepazinos ar džeza dejotāju, pasniedzēju un mūziklu entuziastu Rolandu Meržejevski un sāku pie viņa mācīties Brodvejas džeza deju. Viņš mani inficēja ar to – skatījos mūziklus un dažādus pieejamos video internetā”. Papildinot sacīto Rita atklāj: „Apgūt šo dejas stilu sāku rudenī un Ziemassvētku laikā, kad visi sāk domāt savas Jaunā gada apņemšanās, iedomājos, ka būtu interesanti iemācīties dejot stepu un spēlēt akordeonu. Kur redzēts šāds cilvēks uz skatuves?” (smejas).
„Pienāca jauns gads, un apņemšanās jāsāk īstenot. Jau iepriekš, dejojot džeza dejas korporatīvos pasākumos, biju redzējusi arī stepa dejotājmeitenes. Nejauši pamanīju sociālajā tīkla vietnē facebook.com reklāmu, sazinājos ar deju studiju „Soul Tap” un aizgāju uz savu pirmo stepa nodarbību. Tas viss mani tā aizrāva, ka jau gandrīz četrus gadus esmu „saslimusi” ar stepa dejām,” atklāj Rita. Viņa arī pastāstīja, ka deju studijas „Soul Tap” izveidotājas – Annija Ķesele un Guna Kaše – savus stepa pamatus ir guvušas pie tautā zināmā stepa dejotāja Māra Pūra.
Jauniete šobrīd ne tikai mācās stepa dejas, bet jau divus gadus vada arī nodarbības bērniem un pieaugušajiem Rīgā, „Soul Tap” deju studijā. Par to, kā Rita sākusi vadīt nodarbības citiem, viņa stāsta: „Man vienmēr paticis kaut ko vadīt – ne velti Latvijas Kultūras koledžā esmu beigusi pasākumu organizēšanu un vadīšanu. Arī citi cilvēki saka, ka esmu komandieris (smejas). Dzīve iegrozījās tā, ka pirms diviem gadiem aizgāju no darba ofisā un metos jaunā vasaras piedzīvojumā – strādāt uz kruīzu kuģa par dejotāju. Tas bija riskants brīdis, bet tobrīd tā bija lieliska iespēja sevi pierādīt un parādīt dejā. Iedvesmota atgriezos mājās un sapratu, ka vēlos sevi attīstīt un pilnveidot dejā. Aprunājos ar deju studijas meitenēm un tā rezultātā sāku pasniegt nodarbības. Šobrīd esmu pilna laika dejotāja – steps aizņem manu ikdienu. Tā ir mana sirdslieta un darbs”.
Rita laikraksta lasītājiem atklāj, ka savu dejas stilu ir meklējusi jau no bērnības un līdz šim ir izmēģināti dažādi deju stili – modernās dejas, aerobikas dejas, mūsdienu dejas u.c., bet pamatakmeni un mīlestību pret deju ir iemācījis vairāku tautisko deju ansambļu vadītājs Andis Kozaks. „Viņš ar mani izdarīja brīnumu lietas, un šobrīd sevi esmu atradusi Brodvejas džezā un stepā”.
Rita stāsta, ka stepa dejas var dejot ikviens. „Amerikas Savienotajās Valstīs tās dejo jau no 4 gadiem līdz pat sirmam vecumam. No savas pieredzes varu teikt, ka tas ir labs treniņš ne tikai kājām, bet arī visam ķermenim. Fiziskās aktivitātes mūsdienās ir svarīgas un arī stepa nodarbības nodrošina labu sirds kardio treniņu vismaz divu stundu garumā trīs reizes nedēļā. Viens no priekšnosacījumiem, lai dejotu, ir spēcīgas kāju potītēs, laba muguras un ceļu veselība. Es savas potītes stiprinu gandrīz katru dienu ar dažādiem vingrinājumiem gan uz balansa bumbas, gan ar elastīgajām gumijām,” atklāj Rita.
Rita uzskata, ka steps šobrīd Latvijā nav tik populārs kā citviet pasaulē, jo „Latvijā nevienā izglītības iestādē nav iespējams apgūt stepa deju. Ja vēlas apgūt stepu profesionālā līmenī, jābrauc mācīties uz Barselonu. Bet, neskatoties uz to visu, es ikdienas sevi pilnveidoju, mācoties pati, jo mūsdienu laikmetā ļoti daudz ko var iemācīties no dažādām interneta vietnēm,” stāsta jauniete.
„Steps ir īpaša un unikāla dejas forma, kurā dejotājs, izmantojot kurpes kā ritma instrumentu, rada mūziku. Tiek apvienota mūzikas spēle, ritms un fiziskā kustība. Tas nav vienkārši, bet to var apgūt! Mans moto: „Es nevaru, ja nedaru, kolīdz es daru – es varu!,” pārliecināti pauž Rita.