LAT
Stepa vēstures stāsts #1 – pirmsākumi un The Five Points district
Madara Miesniece| Soul Tap
Ielūkojoties stepa vēstures lappusēs, tur aizvien paslēpušies aizraujoši fakti un notikumi, kas bijuši mazāk zināmi, lai gan tikpat interesanti un nozīmīgi. Lai iepazītu to, kā stepa pasaule radusies un attīstījusies, sāksim vairāku Stepa vēstures stāstu sēriju, ik reizi apskatot kādu nelielu stepa dejas posmu līdz pat mūsdienām. Šoreiz par dejas pašiem pirmsākumiem un Ņujorkas The Five Points rajonu.
Ņujorkā, ASV esošais The Five Point district. Tiek uzskatīts, ka šī ir vieta, kur atrodami paši stepa dejas pirmsākumi. Dažādām etniskajām grupām un muzikāli ritmiskajām tradīcijām satiekoties, pamazām radās dejas veids, kuru mūsdienās pazīstam kā stepu.
Ņujorkas bēdīgi slavenais rajons The Five Points district. (foto: Bettmann/Getty Images)
Jau 17. un 18. gadsimtā, Atlantijas vergu tirdzniecības laikā, afrikāņu vergiem ilgajā ceļa posmā tika piespiesta dejošana un uzstāšanās uz kuģa klāja ar mērķi izklaidēt kuģa kapteini un personālu, kā arī saglabāt labu fizisko formu un iespējami samazināt nāvju skaitu.
Ziemassvētku vakars kādā plantācijā – dejas un muzicēšana. (foto: Library of Congress)
Nonākot Amerikas plantācijās, sazināšanās un sakaru dibināšanas nolūkos Āfrikas vergi izmantoja bungas un sitamos instrumentus. Tuvojoties 18. gadsimta vidum, vairākos ASV štatos šie instrumenti tika aizliegti – sākot ar Ziemeļkarolīnu, Dienvidkarolīnu un Džordžiju, kuriem vēlāk sekoja citi štati. Iemesls bija gaužām vienkāršs – plantāciju īpašnieki instrumentus un muzicēšanu uztvēra kā vergu savstarpēju slepenu ziņojumu nodošanas veidu, kas varēja kaitēt pašiem īpašniekiem.
Darbs kokvilnas plantācijā.
Kopš tā laika vergi sāka izmantot visu, kas vien bija pieejams – klaudzināšanu ar rokām, sitienus ar kājām, karotes un citus priekšmetus, kas noderēja ritmu radīšanai, kā arī izmantoja balsi. Tas viss radīja stabilu pamatu Āfrikas kultūras un mūzikas tradīciju saglabāšanai Amerikas Savienotajās valstīs.
Five Points – Ņujorkas bīstamākais graustu rajons. 1890. gads. (foto: New York Public Library)
Nozīmīga vieta stepa vēsturē ir Ņujorkas The Five Points rajonam, kas lielākoties guva bēdīgu slavu un kļuva zināms kā noziedzīgu grupējumu un imigrantu mītnes vieta, tomēr tieši te bija tā vieta, kur dažnedažādas kultūras un rases bija sastopamas vienuviet. Vēl pirms 19. gadsimta sākuma afroamerikāņi un īri šeit dzīvoja blakus – vienā kopienā, tomēr ar atšķirīgām tradīcijām un kultūras iezīmēm, kas pastāvēja līdzās. Šī dažādība deva iespēju attīstīties jaunām radošām izpausmēm – muzikāliem, ritmiskiem un citiem laika pavadīšanas veidiem.
Mulberry Bend – viens no noziedzīgo grupējumu kontrolētākajiem un bīstamākajiem apgabaliem Five Points rajonā. 1896. gads. (foto: Jacob Riis/Wikimedia Commons)
Tā rezultātā pati stepa deja sāka attīstīties 19. gadsimta beigās, apvienojoties Āfrikas tradīcijām, britu clogging (dejas veids, izmantojot apavus ar koka zoli) un īru jigging (īru tradicionālā deja mūzikas pavadībā). Turpinot attīstīties un gūstot popularitāti vēlākos gados, tā kļuva par mums zināmo un amerikāņu kultūrai raksturīgo dejas veidu.
Nākamajā Stepa vēstures stāsts #2 lasi par stepu un džeza mūzikas pirmsākumiem Kongo laukumā Ņūorleānā.
Avoti:
- Knowles, Mark. 1954. Tap Roots: The Early History of Tap Dancing. North Carolina: McFarland & Company, Inc., Publishers.
- Zhao, He. 2018. ‘No Drums Allowed: Afro Rhythm Mutations in North America’, Medium, https://medium.com/@leohezhao/no-drums-allowed-afro-rhythm-mutations-in-north-america-8230a5a663c0
- Rusty, Frank. 2006. ‘Tap Dance’, Encyclopedia Britannica, https://www.britannica.com/art/tap-dance