LAT
Stepa dejas improvizācija
Veronika Bernane | Soul Tap
Dejas improvizācija ir process, kurā deja tiek radīta spontāni, dažādos veidos savā starpā savienojot pamata kustības un figūras. Dejas improvizācija var notikt ieraksta, dzīvās mūzikas pavadījumā vai bez tās.
Improvizācija pie dzīvās mūzikas pavadījuma ir īpaša, tā ir dejotāju un mūziķu nepārtraukta mijiedarbība. Gan mūziķis var notiekt to kāda izvērtīsies improvizācija, kā arī pats dejotājs, kas uzsākot savu improvizāciju dot mūziķiem ritmu, kādā tas vēlētos turpināt savu uzstāšanos.
Improvizācija stepa dejā ir neatņemama sastāvdaļa. Un tieši tāpēc ir nepatiesi domāt, ka ar to var aizrauties tikai pieredzes bagāti dejotāji. Improvizācijas prasmes ir jāsāk izkopt jau iesācēju līmenī.
Kāda tad būtu neliela iesildīšnās pirms gaidāmā džema (improvizācijas saspēles vakars)? Šeit apskatītas dažas improvizācijas tehnikas:
- Soļu kopēšana - atdarināt otra dejotāja soļus un pielikt klāt savējos. Šis vingrinājums palīdz atrast jaunu pieeju improvizācijai kā gājienu no sev ierastās komforta zonas, rada dažādas jaunas sajūtas.
- Dejo un izdziedi to, ko dejo. Tas atbalsta pašu dejotāju. Ja galvā tu spēj nodefinēt ritmisku frāzi, tad arī kājās tu spēj to projicēt.
- Skaties otram dejotājam acīs. Tas palīdz novērts to, ka dejotājs, kas dejojot visbiežāk nepārtraukti lūkojas grīdā un neveido acu kontaktu ar publiku. Koncentrējoties uz otra acu skatienu, improvizācija izpaužas brīvākā formā un nav tik kontrolēta.
- Dejo konkrētu ritmisko zīmēju. Tiek iedota konkrēta forma, kurā jāiekļaujas un koncentrācija vairāk uz soļiem kā ritmisko spēli.
- Improvizācijas laikā veido pauzes. Ļoti bieži aizraujamies ritmiskā skrējienā, izlaižot ritma saspēli pašam ar sevi, attīstot savu ritma izjūtu, unspēju jebkurā mirklī ielēkt ritmā.
Stepa dejotaji pazīst tādu terminu kā Cutting contest. Šī ir spēle jeb sacensība, kurā tiek pielietota gan improvizācija, gan uzmanība, gan ritma izjūta. Spēles mērķis ir izslēgt savu pretinieku. Uz deju grīdas satiekas dejotāji 1 pret 1. Dejotājiem tiek iedots ritms kādā tiem ir jādejo, kā arī takšu skaits, cik ilgi dejot, ja kāds no diviem dejotājiem kļūdas tas tiek “izkatots” no spēles, bet otrs dalībnieks tiek tālāk. Spēli, ja to tā var nosaukt tiesā jeb vērtē arī tiesneši (pieredzes bagati dejotaji) un tieši viņi lemj, kurš no dejotājiem tiks tālāk, bet kurš spēli atstās. Šajā konkursā viss notiek uzreiz, nekas netiek iepriekš sagatavots, tā ir tā brīža dejotāju improvizācija. Konkursā neskan mūzikas pavadījums.
Improvizācijas jeb džema vakari var būt gan slēgti, gan atvērti. Šie vakari tiek rīkoti, lai dejotāji atraisītos un parasti tajos dalību ņem dažāda līmeņa dejotāji. Protams, ir džema vakari, kuri tiek rīkoti bāros ar dzīvo mūziku, uz tiem dodas dejotaji, kas ir vairāk pārliecināti par savām spējām, jo šajos vakaros uz Tevi vēro ne tikai citi dejotāji, bet arī skatītāji, kas ir atnākuši baudīt labu mūziku, ko dod gan grupa, gan dejotāji.
Stepa dejotāja Barbara Duffy zina šo sajūtu, kad Tevi parņem bailes no tā nezināmā, kas sagaida kādā no dejas improvizācijām jeb džema. Duffy ir izlaidusi klajā grāmatu “Tap into Improv”, kurā dalās pieredzē un dažādos padomos, kā kļūt par labāku improvizatoru.
Duffyas trīs vienkāršie noteikumi improvizācijai:
- Fokus: Fokusējies uz savām sajūtām par to, ko tu dari, mazāk domā par to kā tu izskaties.
- Elpo: Atrodi savu elpošanas plūsmu, jo tā palīdzēs atrast īsto “grūvu”.
- Uztaisi lielo finālu: Ķer prieku un esi dramatisks!
Lai improvizētu Tev nav jābūt dejotājam ar lielu pieredzi, galvenais ir nebaidīties un mēģināt soli pa solim, jo katrs no mums kādu dienu ir bijis iesācējs!