Stepa dejas vēsture ar nelielu pieskārienu mūsdienām.

17. jūnijs, 2020 pl. 10:20, Nav komentāru

Veronika Bernane | Soul Tap

Kas tas ir? Kā tas radies? Šie ir jautājumi uz kuriem atradīsiet atbildi, izlasot šo rakstu. Protams, vienā rakstā nevar aptvert visu stepa dejas vēsturi, tāpēc nereti kādā no nākošajām reizēm mēs atgriezīsimies pie vēstures, lai aplūkotu to vēl tuvāk.

Ja kāds man jautātu, kas ir stepa deja, es atbildētu, ka tā ir deja, kurā skaņu rada dejotājs ar savām kurpēm. Meklējot atbildi internetā, izlasīsiet, ka - Stepa deja (Tap Dance) ir deja, ko izpildīja, valkājot kurpes ar metāla purngaliem un papēžiem, kam raksturīga ritmiska pirkstu un papēžu piesišana.

Par stepa dzimteni ir uzskatāma Amerika. Stepa dejas vēture meklējama jau tālajā 1600. un 1700. gadā, kad Amerikā ievestie afrikāņu vergi, kā saziņas veidu izmantoja kāju rībināšanu, sišanu pret zemi un plaukstu plaukšķināšanu. Vēlak ap 1800. gadu parādījās koka kurpes ar kurām dejotāji varēja radīt dažādas skaņas, kas līdzinās bungu skaņām. 1902. gadā šova uzvedumā “Ned Wayburn's Minstrel Misses” pirmo reizi tika izmantota horeogrāfija ar nosaukumu "Tap and Step dance" kurā dejotāji dejoja ar koka kurpēm, kurām bija sadalīta zole. Šajā laikā, sāka parādīties kurpes ar pieliktiem alumīnija papēžiem un purngaliem.

Par stepa zelta laikmetu tiek uzskatīti 1930. un 1940. gadi, kad stepa dejotāji atklāja džeza mūzikas ritmisko spēku. Šajā laika posmā populāri kļuva deju klubi, kuros skanēja džeza mūzika un varēja dejot stepu. Nereti klubos ļāva uzturēties tikai tiem, kas dejo, tāpec apmeklētaji bija iemanījušies dejot arī sēžot uz kresliem. Šajā laika posmā stepa deja un džeza mūzika sāk atspoguļoties arī Holivudas filmās un mūziklos. Interesants fakts ir tas, ka dejotāji mūziklos un filmās, nebija šīs jomas speciālisti. Tie bija speciāli uztrenēti dejotāji līdz vajadzīgajam līmenim. Tas viss dēļ tā laika rasu aizspriedumiem.

1930. gados stepa deju varēja uzskatīt arī par orģinālu ielu deju. Stepa dejotāji pulcējās uz pilsētas ielu stūriem, lai izaicinātu cits citu. Dejotāji tika sadalīti vairākos līmeņos un ik katrs varēja apliecināt savas prasmes.

1950. gados stepa deja piedzīvoja kritienu, jo filmās un mūziklos tika vairāk attēlots balets un modernā deja. Bāros un klubiņos džeza mūziķi vēlējās atskaņot džezu saskaņotākā formāta, tāpēc izzuda nepieciešamība pēc stepa dejotājiem, kas šo džeza mūziku paspilgtinātu. Populārākie tā laika stepa dejotaji - Howard "Sandman" Sims, Charles “Honi” Coles, kā arī citi, bija spiesti meklēt citas iespējas kā pelnīt.

Notikums, kas atsvaidzināja un atgrieza stepa dejas popularitāti bija 1963. gada “Newport Jazz Festival”, kur septiņi stepa dejotaji (Honi Coles, Chuck Green, Charles "Cookie" Cook, Ernest "Brownie" Brown, Pete Nugent, Cholly Atkins, and Baby Laurence) atgādināja šīs dejas ritmisko spēku.

70. gadu vidū jaunie censoņi sāka meklēt iespēju mācīties pie pieredzējušiem stepa dejotājiem. Ar tādām filmām kā - White Nights (1985), The Cotton Club (1984), Tap (1989), Broadway productions of The Tap Dance Kid (1983) , Black and Blue (1989) kļuva skaidrs, ka stepa deja ir atgriezusies un ir atzīta par mākslas veidu.

1989. gadā prezidents Džordžs Bušs nosauca 25. maiju par ASV “Nacionālo stepa dejas dienu”. Šis datums tika izvēlēts, jo tā bija slavenā stepa dejotāja Bill ‘Bojangles’ Robinson dzimšanas diena. Bils nomira 1949. gadā.

Mūsdienās stepu dejo visā pasaulē. Vieni dejotāji pieturas pie klasiskām stepa dejas vērtībām, citi savukārt meklē ar vien jaunus izpausmes veidus. Kā jau pieklājas arī stepa dejotāji tiekas dažādos festivālos, lai gūtu jaunus iespaidus un zināšanas, protams, arī dažāda veida sacensības neizpaliek. Jāpiemin, ka Latvijas mērogā stepa deja tikai sāk attīstīties un cilvēki tikai tagad, sāk to iepazīt. Pagaidām Latvijas dejotajiem nākas braukt uz citām Eiropas valstīm, lai ņemtu dalību festivālos un sacensībās.

Līdz mūsdienām stepa deja ir gan saglabājusi savas saknes, gan atradusi jaunus izpausmes veidus. Ik katrs stepa dejotājs var atrast sev piemērotāko dejas stilu un pat apvienot vairākus.

Klasiskais steps saukts arī par svingu (Classic Tap / Swing Tap). Tika popularizēts 20. gadsimta filmās. Sastāv no džeza dejas, baleta un akrobātikas. Starp slaveniem dejotājiem ir arī brāļi Nikolaji, kuriem ir nozīmīgs ieguldījums klasiskā stepa popularizēšanā.
Brodvejas steps (Broadway Tap). Tā vietā, lai koncentrētos uz krāšņās dejas muzikalitāti, tā koncentrējas uz pašu deju. Bieži tiek iekļauti citi deju stili, piemēram, džezs un balets, lai deja būtu vēl pievilcīgāka skatītājiem.
Brīva stila steps (Freestyle Tap). Šis stepa dejas stils ir tieši tāds, kā izklausās. Dejotājs dejo savā ritmā vai arī izmanto mūziku, lai izpaustu sevi. Te nav noteikumu vai vadlīnijas, un viss vienkārši notiek.
Ritma steps (Rhythm Tap). Stepa kurpes šajā stilā tiek uzskatītas par instrumentu. Visbiežāk izpilda acapella, tāpēc auditorija var koncentrēties nevis uz mūziku, bet uz skaņu, ko rada dejotājs.
Džeza steps (Jazz Tap). Šis dejas stils ietver džeza deju un stepa deju, lai izveidotu elegantu un aizraujošu priekšnesumu. Džeza raksturlielumi, piemēram, lēcieni un pagriezieni, tiek pievienoti stepa dejām, lai skatītājiem radītu vizuāli pievilcīgāku priekšnesumu.

Prieks, ka izlasīji līdz galam, ceru man izdevās Tevi izvest cauri šīs dejas vēsturiskajiem notikumiem un izpausmes veidiem.

Nav komentāru

Komentēt

Jaunākie ieraksti

Kad akrobātika satiek stepu
27. jūn. 2020
Stepa dejas vēsture ar nelielu pieskārienu mūsdienām.
17. jūn. 2020
Kas ir stepa dejotāju ritma koks?
4. aug. 2018
Ne mūziķes, ne dejotājas, bet kāju mūzikas mākslinieces.
12. dec. 2017

Soul Tap blogs

Šeit dalāmies ar stepa dejotājiem aktuāli izglītojošu informāciju, stāstām par savu pieredzi un kopā pētām, kas tad īsti ir stepa deja un kā to dejo.

*Ja vēlies pievienot kādu no saviem rakstiem vai pārdomām, droši sūti informāciju uz e-pastu: [email protected]

SOUL TAP Studio