Soul Tap - Blogs

Stepa dejas brīnumbērns – Savion Glover

Fri, 09 Jul 2021 18:27:00 +0000

Veronika Bernane | Soul Tap

Kā viens no spilgtākajiem stepa dejas žanra pārstāvjiem tiek atzīts Savions Glovers (Savion Glover), kas ir amerikāņu stepa dejotājs, aktieris un horeogrāfs. Dzimis Ņūdžersijā, 1973. gada 19. novembrī. Instagram platformā Gloveram (@the_savionglover) ir vairāk nekā 51 tūkstotis sekotāju.

Glovers jau agrā bērnībā sāka izrādīt interesi par ritmu, tāpēc jau četru gadu vecumā viņš sāk apmeklēt bungu spēles nodarbības. Glovers drīz vien kļuva par vienu no jaunākajiem Newark Community School of the Arts studentiem, kurš saņem pilnu stipendiju. Ar stepa deju Glovers sāka nodarboties no septiņu gadu vecuma. Jau pašā stepa apguves sākuma posmā Glovers attīstīja īpašus un aizraujošus ritma stepa soļus, izmantojot visas pēdas daļas. Ātri vien viņš saprata, ka vēlas mācīties pēc iespējas vairāk stepa. Vēlāk viņš izveido pats savu stepa dejas stilu, kuru nosauca par “free-form hard core”.

Popularitāti stepā Glovers sāka iegūt jau karjeras sākumā. Desmit gadu vecumā Glovers pirmo reizi parādījās Brodvejas filmā “The Tap Dance Kid”. No 1988. līdz 1989. gadam Glovers dejoja “Black and Blue” – Brodvejas mūzikas revīzijā, starpkaru periodā. Viņš ir ieguvis Tonija balvas nomināciju par labāko mūzikla aktiera sniegumu, un The New York Times deju kritiķe Anna Kiselgofa (Anna Kisselgoff) viņu nodēvēja par “pusaudžu vecuma brīnumbērnu”. 1989. gadā Glovers debitēja filmā “Tap”, kopā ar Gregoriju Hainu. (https://www.youtube.com/watch?v=TsucwNozR4w) Septiņpadsmit gadu vecumā Glovers debitēja horeogrāfiski Apollo teātra festivālā “Rat-A-Tat-Tap” Ņujorkā un sāka dejot amerikāņu izglītojošā bērnu televīzijas seriālā “Sesame Street”, kurā apvienotas tiešraides, skeču komēdijas, animācijas un leļļu teātris. (https://www.youtube.com/watch?v=c360ztXHlXc)

Beidzis Ņūarkas Mākslas vidusskolu, Glovers tēloja jauno Dželiju Rolu Mortonu, kurš atkal parādījās kopā ar Gregoriju Hainu Džordža C. Volfa Jelly's “Last Jam”. 2000. gadā viņš attēloja stepa dejotāju Manray / Mantan Spike Lee’s satīrā, “Bamboozled”.

2006. gada animācijas filmai “Happy Feet” dejojošā pingvīna Mumble stepa ainas ir iedejojis Glovers. (https://www.youtube.com/watch?v=iVd7xfdzmfg)

Glovers 2009. gadā Ņūarkā atver savu stepa dejas skolu “The HooFeRzCLuB School for TaP”. Par savu stepa skolu Glovers ir teicis: “Mana skola pat nav saistīta ar stepa kurpēm. Mana skola pamatā bērnus izglīto par vēsturi. Ne tikai par stepa dejotājiem, bet arī par cilvēku vecmāmiņām un vectēviem. Mana skola ir saistīta ar Jimmy Slyde pazīšanu, Lon Chaney apgūšanu, šo cilvēku pazīšanu kā vīriešus, kuri izdzīvoja pasaulē laikā, kad būt vīrietim nebija nekas. Dehumanizējot. Tātad šie cilvēki pārvarēja, un visi mūsu vecāki bija daļa no pārvarēšanas. Mēs joprojām pārvaram – kur es kādreiz domāju, ak vai, nekas nemainīsies, man tagad ir pārliecība un cerība, ka pasaule mainīsies. Aizspriedumi, rasisms, ļaunums – viss mainīsies dzīves dēļ, mūsu radītāju dēļ. Kad būsim atzinuši savu pagātni un redzēsim, kur mēs kļūdījāmies, būs vairāk izmaiņu. Pasaule kļūs labāka. Cilvēki kļūs labāki.”

Viņš turpināja uzstaties tādos skaņdarbos kā SoLe Sanctuary (2011) un Om (2014) Džoisa teātrī, līdz atkalapvienošanās ar režisoru Džordžu C. Volfu kā 2016. gada mūzikla “Shuffle Along” horeogrāfu.

Glovers kļuva slavens pateicoties savai unikālajai dejas tehnikai un ritmikai. Viņa dejošanas stilu dēvē par “hitting” jeb sišanu. Ar savu unikālo dejošanas prasmi. Glovers raisīja jaunu interesi par stepa dejām, īpaši jauniešu un dažādu minoritāšu vidū.

Ja vēlies par šo dejotāju uzzināt vairāk tad noteikti vari izlasīt grāmatu “Savion! My Life in Tap”, ko sarakstījuši Bruce Weber, Harper Collins.

Vairāk informācijas par to kādos mūziklos, filmās, mūzikas video un kādas balvas ir ieguvisšis dejotājs meklē šeit.

Intervijas ar Savion Glover:

Savion Glover dejo:

Avoti:

Ja esi nolēmis spret pirmo soli

Thu, 13 May 2021 09:43:00 +0000

Veronika Bernane | Soul Tap

Pirms iepazīstamies ar vietām, kur Latvijā var apgūt stepa deju, atcerēsimies, ko tad steps jeb tap dance mums sniedz.

Uzskaitīsim dažus no ieguvumiem, ko mēs iegūstam dejojot:

Uzlabojas sirds un plaušu stāvoklis;
Palielinās muskuļu spēks, izturība un kustība;
Paaugstinās aerobā sagatavotība;
Uzlabojas muskuļu tonuss un spēks;
Stiprāki kauli un samazināts osteoporozes risks;
Attīstās labāka koordinācija, veiklība un elastība;
Uzlabojas līdzsvars un telpiskā izpratne;
Paaugstinās fiziskā pārliecība;
Uzlabojas garīgā darbība;
Uzlabojas vispārējā un psiholoģiskā pašsajūta;
Rodas lielāka pašapziņa un pašcieņa;
Veicina labākas sociālās prasmes.

Stepa dejas pozitīvā ietekme

Pirmkārt, stepa deja attīsta kopējo ritma izjūtu un ķermeņa koordināciju. Tālāk mēs varam pieskaitīt arī tādas lietas, kā līdzsvaru, atmiņu, pacietību un izturību. Stepa deja nodrošina fizisko slodzi visam ķermenim, īpaši kājām, uzlabo asinsriti un sirdsdarbību. Un, protams, arī visu iepriekš uzskaitīto, kas attiecas uz dejošanu kopumā.

Desmit prasmes, ko attīstam dejojot Stepu

Kur Latvijā var apgūt Stepa deju?

Vietas Latvijā, kur šobrīd ir iespēja apgūt šo dejas stilu:

Stepa dejas studija “Soul Tap” Rīgā - nodarbības notiek Rīgā, Aleksandra Čaka ielā 91 - visa vecuma un zināšanu līmeņa dejotgribētājiem. Gan klātienes, gan online nodarbības - pieejamība visā Latvijā un pasaulē. Pieteikšanās un sīkāka informācija mājaslapā: www.soultap.lv
Stepa dejas studija “Soul Tap” filiāle Valmierā - nodarbības notiek Mūzikas un ritma studija Rondo, pasniedz Anita Morozova. Bez vecuma un iepriekšējo zināšanu ierobežojuma. Pieteikšanās pa telefonu: +371 26419553
Iecavas Mūzikas un mākslas skola - profesionālās ievirzes mācību programma Deju pamati, kur iespēja apgūt deju prasmes klasikā, modernajā dejā un stepā. Uzņem bērnus no 6-8 gadu vecuma. Pieteikšanās rakstot iesniegumu Iecavas Mūzikas Un mākslas skolā. Adrese: Grāfa laukums 1, Iecava, Iecavas novads, LV-3913.
Ādažu Mākslas un mūzikas skola - profesionālās ievirzes izglītības programma Dejas pamati, kur audzēkņiem ir iespēja apgūt tādus mācību priekšmetus kā, piemēram, klasiskās dejas pamati, steps, latviešu deja, vēsturiskā deja, dejas improvizācijaun ar deju saistītos teorētiskos priekšmetus – mūzikas un dejas vēsture. Pieteikšanās rakstot iesniegumu Ādažu Mākslas un mūzikas skolā. Adrese: Gaujas iela 33A, Ādaži, Ādažu novads, LV-2164.
“Top Tap Company” Rīgā - stepa dejas apmācības kursi bērniem un jauniešiem pie Māra Pūra. Pieteikšanās un papildus informācija: www.toptap.lv

Ja esi nolēmis uzsākt dejot, te būs daži ieteiktumi Tev:

Pārliecinies par savu veselības stāvokli un fizisko sagatavotību, lai izvēlētos sev piemērotu treniņu intensivitāti, kā arī par to informē savu pasniedzēju;
Izvēlies kustībām ērtu apģerbu;
Neaizmirsti par iesildīšos un atsildīšanos pirms un pēc nodarbības;
Uz nodarbību paņem līdzi ūdeni;
Vienmēr uzklausi sava pasniedzēja ieteikumus.

Lai izdodas!

Stepa vēstures stāsts #1 – pirmsākumi un The Five Points district

Thu, 25 Feb 2021 10:15:00 +0000

Madara Miesniece| Soul Tap

Ielūkojoties stepa vēstures lappusēs, tur aizvien paslēpušies aizraujoši fakti un notikumi, kas bijuši mazāk zināmi, lai gan tikpat interesanti un nozīmīgi. Lai iepazītu to, kā stepa pasaule radusies un attīstījusies, sāksim vairāku Stepa vēstures stāstu sēriju, ik reizi apskatot kādu nelielu stepa dejas posmu līdz pat mūsdienām. Šoreiz par dejas pašiem pirmsākumiem un Ņujorkas The Five Points rajonu.

Ņujorkā, ASV esošais The Five Point district. Tiek uzskatīts, ka šī ir vieta, kur atrodami paši stepa dejas pirmsākumi. Dažādām etniskajām grupām un muzikāli ritmiskajām tradīcijām satiekoties, pamazām radās dejas veids, kuru mūsdienās pazīstam kā stepu.

Ņujorkas bēdīgi slavenais rajons The Five Points district. (foto: Bettmann/Getty Images)

Jau 17. un 18. gadsimtā, Atlantijas vergu tirdzniecības laikā, afrikāņu vergiem ilgajā ceļa posmā tika piespiesta dejošana un uzstāšanās uz kuģa klāja ar mērķi izklaidēt kuģa kapteini un personālu, kā arī saglabāt labu fizisko formu un iespējami samazināt nāvju skaitu.

Ziemassvētku vakars kādā plantācijā – dejas un muzicēšana. (foto: Library of Congress)

Nonākot Amerikas plantācijās, sazināšanās un sakaru dibināšanas nolūkos Āfrikas vergi izmantoja bungas un sitamos instrumentus. Tuvojoties 18. gadsimta vidum, vairākos ASV štatos šie instrumenti tika aizliegti – sākot ar Ziemeļkarolīnu, Dienvidkarolīnu un Džordžiju, kuriem vēlāk sekoja citi štati. Iemesls bija gaužām vienkāršs – plantāciju īpašnieki instrumentus un muzicēšanu uztvēra kā vergu savstarpēju slepenu ziņojumu nodošanas veidu, kas varēja kaitēt pašiem īpašniekiem.

Darbs kokvilnas plantācijā.

Kopš tā laika vergi sāka izmantot visu, kas vien bija pieejams – klaudzināšanu ar rokām, sitienus ar kājām, karotes un citus priekšmetus, kas noderēja ritmu radīšanai, kā arī izmantoja balsi. Tas viss radīja stabilu pamatu Āfrikas kultūras un mūzikas tradīciju saglabāšanai Amerikas Savienotajās valstīs.

Five Points – Ņujorkas bīstamākais graustu rajons. 1890. gads. (foto: New York Public Library)

Nozīmīga vieta stepa vēsturē ir Ņujorkas The Five Points rajonam, kas lielākoties guva bēdīgu slavu un kļuva zināms kā noziedzīgu grupējumu un imigrantu mītnes vieta, tomēr tieši te bija tā vieta, kur dažnedažādas kultūras un rases bija sastopamas vienuviet. Vēl pirms 19. gadsimta sākuma afroamerikāņi un īri šeit dzīvoja blakus – vienā kopienā, tomēr ar atšķirīgām tradīcijām un kultūras iezīmēm, kas pastāvēja līdzās. Šī dažādība deva iespēju attīstīties jaunām radošām izpausmēm – muzikāliem, ritmiskiem un citiem laika pavadīšanas veidiem.

Mulberry Bend – viens no noziedzīgo grupējumu kontrolētākajiem un bīstamākajiem apgabaliem Five Points rajonā. 1896. gads. (foto: Jacob Riis/Wikimedia Commons)

Tā rezultātā pati stepa deja sāka attīstīties 19. gadsimta beigās, apvienojoties Āfrikas tradīcijām, britu clogging (dejas veids, izmantojot apavus ar koka zoli) un īru jigging (īru tradicionālā deja mūzikas pavadībā). Turpinot attīstīties un gūstot popularitāti vēlākos gados, tā kļuva par mums zināmo un amerikāņu kultūrai raksturīgo dejas veidu.

Nākamajā Stepa vēstures stāsts #2 lasi par stepu un džeza mūzikas pirmsākumiem Kongo laukumā Ņūorleānā.

Avoti:

Knowles, Mark. 1954. Tap Roots: The Early History of Tap Dancing. North Carolina: McFarland & Company, Inc., Publishers.
Zhao, He. 2018. ‘No Drums Allowed: Afro Rhythm Mutations in North America’, Medium, https://medium.com/@leohezhao/no-drums-allowed-afro-rhythm-mutations-in-north-america-8230a5a663c0
Rusty, Frank. 2006. ‘Tap Dance’, Encyclopedia Britannica, https://www.britannica.com/art/tap-dance

Stepa dejas improvizācija

Sat, 24 Oct 2020 16:34:00 +0000

Veronika Bernane | Soul Tap

Dejas improvizācija ir process, kurā deja tiek radīta spontāni, dažādos veidos savā starpā savienojot pamata kustības un figūras. Dejas improvizācija var notikt ieraksta, dzīvās mūzikas pavadījumā vai bez tās.

Improvizācija pie dzīvās mūzikas pavadījuma ir īpaša, tā ir dejotāju un mūziķu nepārtraukta mijiedarbība. Gan mūziķis var notiekt to kāda izvērtīsies improvizācija, kā arī pats dejotājs, kas uzsākot savu improvizāciju dot mūziķiem ritmu, kādā tas vēlētos turpināt savu uzstāšanos.

Improvizācija stepa dejā ir neatņemama sastāvdaļa. Un tieši tāpēc ir nepatiesi domāt, ka ar to var aizrauties tikai pieredzes bagāti dejotāji. Improvizācijas prasmes ir jāsāk izkopt jau iesācēju līmenī.

Kāda tad būtu neliela iesildīšnās pirms gaidāmā džema (improvizācijas saspēles vakars)? Šeit apskatītas dažas improvizācijas tehnikas:

Soļu kopēšana - atdarināt otra dejotāja soļus un pielikt klāt savējos. Šis vingrinājums palīdz atrast jaunu pieeju improvizācijai kā gājienu no sev ierastās komforta zonas, rada dažādas jaunas sajūtas.
Dejo un izdziedi to, ko dejo. Tas atbalsta pašu dejotāju. Ja galvā tu spēj nodefinēt ritmisku frāzi, tad arī kājās tu spēj to projicēt.
Skaties otram dejotājam acīs. Tas palīdz novērts to, ka dejotājs, kas dejojot visbiežāk nepārtraukti lūkojas grīdā un neveido acu kontaktu ar publiku. Koncentrējoties uz otra acu skatienu, improvizācija izpaužas brīvākā formā un nav tik kontrolēta.
Dejo konkrētu ritmisko zīmēju. Tiek iedota konkrēta forma, kurā jāiekļaujas un koncentrācija vairāk uz soļiem kā ritmisko spēli.
Improvizācijas laikā veido pauzes. Ļoti bieži aizraujamies ritmiskā skrējienā, izlaižot ritma saspēli pašam ar sevi, attīstot savu ritma izjūtu, unspēju jebkurā mirklī ielēkt ritmā.

Stepa dejotaji pazīst tādu terminu kā Cutting contest. Šī ir spēle jeb sacensība, kurā tiek pielietota gan improvizācija, gan uzmanība, gan ritma izjūta. Spēles mērķis ir izslēgt savu pretinieku. Uz deju grīdas satiekas dejotāji 1 pret 1. Dejotājiem tiek iedots ritms kādā tiem ir jādejo, kā arī takšu skaits, cik ilgi dejot, ja kāds no diviem dejotājiem kļūdas tas tiek “izkatots” no spēles, bet otrs dalībnieks tiek tālāk. Spēli, ja to tā var nosaukt tiesā jeb vērtē arī tiesneši (pieredzes bagati dejotaji) un tieši viņi lemj, kurš no dejotājiem tiks tālāk, bet kurš spēli atstās. Šajā konkursā viss notiek uzreiz, nekas netiek iepriekš sagatavots, tā ir tā brīža dejotāju improvizācija. Konkursā neskan mūzikas pavadījums.

Improvizācijas jeb džema vakari var būt gan slēgti, gan atvērti. Šie vakari tiek rīkoti, lai dejotāji atraisītos un parasti tajos dalību ņem dažāda līmeņa dejotāji. Protams, ir džema vakari, kuri tiek rīkoti bāros ar dzīvo mūziku, uz tiem dodas dejotaji, kas ir vairāk pārliecināti par savām spējām, jo šajos vakaros uz Tevi vēro ne tikai citi dejotāji, bet arī skatītāji, kas ir atnākuši baudīt labu mūziku, ko dod gan grupa, gan dejotāji.

Stepa dejotāja Barbara Duffy zina šo sajūtu, kad Tevi parņem bailes no tā nezināmā, kas sagaida kādā no dejas improvizācijām jeb džema. Duffy ir izlaidusi klajā grāmatu “Tap into Improv”, kurā dalās pieredzē un dažādos padomos, kā kļūt par labāku improvizatoru.

Duffyas trīs vienkāršie noteikumi improvizācijai:

Fokus: Fokusējies uz savām sajūtām par to, ko tu dari, mazāk domā par to kā tu izskaties.
Elpo: Atrodi savu elpošanas plūsmu, jo tā palīdzēs atrast īsto “grūvu”.
Uztaisi lielo finālu: Ķer prieku un esi dramatisks!

Lai improvizētu Tev nav jābūt dejotājam ar lielu pieredzi, galvenais ir nebaidīties un mēģināt soli pa solim, jo katrs no mums kādu dienu ir bijis iesācējs!

Stepa dejotāju himna - Shim Sham

Sun, 30 Aug 2020 19:11:00 +0000

Veronika Bernane | Soul Tap

Shim Sham Shimmy, Shim Sham vai vienkārši Sham ir īpaša stepa dejas rutīna un tiek uzskatīta par stepa dejas himnu. Mūsdienās svinga dejotaji šo dejas rutīnu uzskata par Line dance (deja ar atkārtotu soļu secību, kurā cilvēku grupa dejo vienā vai vairākās rindās, vai vienā virzienā, un soļus izpilda vienā un tajā pašā virzienā.).

Kā radās Shim Sham?

Shim Sham deju radīja divi dejotāji - Leonard Reed (1907) un Willie Bryant (1908). 1920.gadā, veidojot vienu no saviem priekšnesumiem, viņi vēlējās izveidot priekšnesuma finālu, kurā dalību varētu ņemt visi - dejotāji, mūziķi un pat skatītāji. Dejotāji izveidoja deju, kas sastāvēja no četrām daļām, kur katra daļa sastāvēja no astoņiem sitieniem. Šo deju abi dejotāi nosauca par “Goofus”, taču popularitāti tā guva jau ar vārdu Shim Sham.

Leonard Reed bija Amerikāņu dejotājs, kas savus stepa dejas soļus apguva skatoties uz citiem dejotājiem. Leonards darbojās ne tikai kā dejotājs, bet arī producents.

Willie Bryant bija džeza grupas līderis un vokālists."Reed & Bryant - Brains as well as Feet"

1930. gados nosaukumā Shim Sham parādījās vārds Shimmy, jo dejotājas, uzstājoties dažādos klubos, deju priekšnesumu laikā ir kustinājušas plecus. Tapēc visi sāka deju dēvēt ne tikai par Shim Sham, bet arī par Shim Sham Shimmy vai Shimmy Shim Sham. Vēlāk, kad Mr.Reed bija jau 85 gadi, viņs šai dejas rutīnai pievienoja vēl divas daļas. Lielākā daļa dejotāju uzskata, ka tieši Mr.Reeds ir tas, kurš ir izveidojis Shim Sham deju par tādu, kādu to zina dejotāji, kad vienkopus dejo katra stepa pasākuma noslēgumā.

Shim Sham visbiežāk dejo džeza ritmos. “The Shim Sham Song” - The Bill Elliot Swing Orchestra šī konkrētā dziesma tika radīta tieši šai dejai. Tajā ir dzirdami speciāli iestrādāti uzsvari, kas ļoti labi paspilgtina dejotāju soļus. Vēl Shim Sham mūsdienās dejo pie tādām dziesmām kā - “Tain't What You Do” Jimmy Lunceford, “Tuxedo Junction” Erskine Hawkins.

Nometne!

Fri, 07 Aug 2020 13:52:00 +0000

Veronika Bernane | Soul Tap

Šajā ierakstā man gribas Tev pastāstīt par laiku ko mēs varam ieguldīt, lai uzlabotu savu stepa dejotprasmi. Parunāsim par nometnēm.

Kas tad īsti vispār slēpjas zem vārda NOMETNE?

Nometnes var iedalīt - treniņnometnēs un izklaides (atpūtas).

Treniņnometne ir balstīta uz intensīvu treniņu plānu un ir svarīga karjeras sastāvdaļa kā profesionālim, kā arī amatierim.
Izklaides nometnes ir vairāk vērstas uz to, lai laiku pavadītu atpūšoties un darbojoties brīvā atmosfērā.

Nometnes tiek rīkotas, lai paplašinātu iespēju kā iegūt zināšanas izvēlētajā novirzienā, iegūtu jaunas paziņas, kuriem ir vienādas intereses. Bieži tieši nometnēs tiek piesaistīti dažādi konkrētās jomas speciālisti, kas dalās savās zināšanās un tādejādi nometnes dalībnieki iegūst jaunas zināšanas un iespēju palūkoties uz visu no citas puses. Nometne ir tā vieta, kur iegūt daudz jaunu zināšanu īsā laika posmā.

Stepa nometnes Latvijā šobrīd tiek rīkotas reizi gadā. Stepa dejas studija “Soul Tap” piedāvā lielisku iespēju vasaras noslēgumā iegūt jaunas zināšanas par stepu un mesties ar lielāku sparu nākamajā deju sezonā.

Šogad organizētā “Soul Tap” stepa nometne ir paredzēta gan pieredzes bagātiem dejotājiem, gan tdiem, kas vēl ir tikai ceļa sākumā. Nometnes mērķis ir intensīvos treniņos ieguldīt laiku savas dejotprasmes uzlabošanai. Tā ir lieliska iespēja satikt citus dejot gribētājus un nodibināt jaunas pazīšanās. Atrast kādu ar, ko kopā trenēties ne tikai studijas telpās, bet arī ārpus tās, jo atbalsts ir neatņemama sastāvdaļa ceļā uz panākumiem.

Vairāk par gaidāmo stepa nometni Ilzenē 2020 LASI ŠEIT

Kurpes kā ritma instruments

Wed, 01 Jul 2020 06:00:00 +0000

Kristīne Lāce | laikraksts Druva

Ja Ritai Biezēkai jautā, kur ir viņas dzimtā vieta – Straupe vai Cēsis? – Viņa smaidot atbild: „Brīžiem šķiet, ka esmu no autobusa Straupe – Cēsis. Esmu dzimusi un mācījusies Cēsīs, bet vecāku mājas ir Straupē”.

Rita pēc dabas ir ļoti daudzpusīga. Viņai patīk gatavot ēst, rosīties dārzā, makšķerēt, skatīties detektīvfilmas un lasīt detektīvromānus. Brīvajā laikā Rita spēlē amatierteātrī un klausās mūziku, īpaši džezu, kas viņu ir aizvedis līdz stepa dejām.

Par to, kā sākās aizraušanās ar stepa dejām, Rita laikraksta lasītājiem atklāj: „Apmēram pirms pieciem gadiem pavisam nejauši iepazinos ar džeza dejotāju, pasniedzēju un mūziklu entuziastu Rolandu Meržejevski un sāku pie viņa mācīties Brodvejas džeza deju. Viņš mani inficēja ar to – skatījos mūziklus un dažādus pieejamos video internetā”. Papildinot sacīto Rita atklāj: „Apgūt šo dejas stilu sāku rudenī un Ziemassvētku laikā, kad visi sāk domāt savas Jaunā gada apņemšanās, iedomājos, ka būtu interesanti iemācīties dejot stepu un spēlēt akordeonu. Kur redzēts šāds cilvēks uz skatuves?” (smejas).

„Pienāca jauns gads, un apņemšanās jāsāk īstenot. Jau iepriekš, dejojot džeza dejas korporatīvos pasākumos, biju redzējusi arī stepa dejotājmeitenes. Nejauši pamanīju sociālajā tīkla vietnē facebook.com reklāmu, sazinājos ar deju studiju „Soul Tap” un aizgāju uz savu pirmo stepa nodarbību. Tas viss mani tā aizrāva, ka jau gandrīz četrus gadus esmu „saslimusi” ar stepa dejām,” atklāj Rita. Viņa arī pastāstīja, ka deju studijas „Soul Tap” izveidotājas – Annija Ķesele un Guna Kaše – savus stepa pamatus ir guvušas pie tautā zināmā stepa dejotāja Māra Pūra.

Jauniete šobrīd ne tikai mācās stepa dejas, bet jau divus gadus vada arī nodarbības bērniem un pieaugušajiem Rīgā, „Soul Tap” deju studijā. Par to, kā Rita sākusi vadīt nodarbības citiem, viņa stāsta: „Man vienmēr paticis kaut ko vadīt – ne velti Latvijas Kultūras koledžā esmu beigusi pasākumu organizēšanu un vadīšanu. Arī citi cilvēki saka, ka esmu komandieris (smejas). Dzīve iegrozījās tā, ka pirms diviem gadiem aizgāju no darba ofisā un metos jaunā vasaras piedzīvojumā – strādāt uz kruīzu kuģa par dejotāju. Tas bija riskants brīdis, bet tobrīd tā bija lieliska iespēja sevi pierādīt un parādīt dejā. Iedvesmota atgriezos mājās un sapratu, ka vēlos sevi attīstīt un pilnveidot dejā. Aprunājos ar deju studijas meitenēm un tā rezultātā sāku pasniegt nodarbības. Šobrīd esmu pilna laika dejotāja – steps aizņem manu ikdienu. Tā ir mana sirdslieta un darbs”.

Rita laikraksta lasītājiem atklāj, ka savu dejas stilu ir meklējusi jau no bērnības un līdz šim ir izmēģināti dažādi deju stili – modernās dejas, aerobikas dejas, mūsdienu dejas u.c., bet pamatakmeni un mīlestību pret deju ir iemācījis vairāku tautisko deju ansambļu vadītājs Andis Kozaks. „Viņš ar mani izdarīja brīnumu lietas, un šobrīd sevi esmu atradusi Brodvejas džezā un stepā”.

Rita stāsta, ka stepa dejas var dejot ikviens. „Amerikas Savienotajās Valstīs tās dejo jau no 4 gadiem līdz pat sirmam vecumam. No savas pieredzes varu teikt, ka tas ir labs treniņš ne tikai kājām, bet arī visam ķermenim. Fiziskās aktivitātes mūsdienās ir svarīgas un arī stepa nodarbības nodrošina labu sirds kardio treniņu vismaz divu stundu garumā trīs reizes nedēļā. Viens no priekšnosacījumiem, lai dejotu, ir spēcīgas kāju potītēs, laba muguras un ceļu veselība. Es savas potītes stiprinu gandrīz katru dienu ar dažādiem vingrinājumiem gan uz balansa bumbas, gan ar elastīgajām gumijām,” atklāj Rita.

Rita uzskata, ka steps šobrīd Latvijā nav tik populārs kā citviet pasaulē, jo „Latvijā nevienā izglītības iestādē nav iespējams apgūt stepa deju. Ja vēlas apgūt stepu profesionālā līmenī, jābrauc mācīties uz Barselonu. Bet, neskatoties uz to visu, es ikdienas sevi pilnveidoju, mācoties pati, jo mūsdienu laikmetā ļoti daudz ko var iemācīties no dažādām interneta vietnēm,” stāsta jauniete.

„Steps ir īpaša un unikāla dejas forma, kurā dejotājs, izmantojot kurpes kā ritma instrumentu, rada mūziku. Tiek apvienota mūzikas spēle, ritms un fiziskā kustība. Tas nav vienkārši, bet to var apgūt! Mans moto: „Es nevaru, ja nedaru, kolīdz es daru – es varu!,” pārliecināti pauž Rita.

Kad akrobātika satiek stepu

Sat, 27 Jun 2020 18:00:00 +0000

Veronika Bernane | Soul Tap

Šis stāsts būs par izcilajiem Nicholas Brothers, kuri pazīstami ik vienam, kas ir interesējies par stepa dejas vēsturi - brāļi Fayard (1914–2006) un Harold (1921–2000) Nicholas.

Brāļi bija atpazīstami ar savu akrobātisko dejošnas stilu, kas pazīstams kā “flash dancing” (*flash dancing - Stepa dejas forma, kas attīstījās 1920. – 1930. gados, apvienojot deju ar akrobātiku). Viņu mākslinieciskais līmenis bija tikpat augsts kā viņu drosmīgās deju idejas. Lasot informāciju par brāļiem, saprotams ir viens - viņi tika un tiek uzskatīti par vieniem no visu laiku izcilākajiem dejotājiem. Stepa dejas ikona Gregory Hines ir teicis: “Ja brāļu biogrāfija kādreiz tiks filmēta, viņu deju numurus nāksies ģenerēt datorā, jo tagad neviens tos nespētu atdarināt”. Baleta leģenda Mihails Barišņikovs kādreiz viņus sauca par apbrīnojamākajiem dejotājiem, kādus savā mūžā redzējis.

Nicholas Brothers uzauga Filadelfijā - mūziķu dēli, vecāki spēlēja savā grupā vecajā Standard Theater - viņu māte pie klavierēm un tēvs pie bungām. Trīs gadu vecumā Fayards vienmēr sēdēja priekšējā rindā, kamēr viņa vecāki strādāja, un līdz desmit gadu vecumam viņš bija redzējis lielāko daļu dejotājus, tādus kā Alice Whitman, Willie Bryant and Bill Robinson. Fayard bieži atdarināja to, ko bija redzējis, savu kaimiņu bērniem. Harolds iesākumā tikai noskatījās uz savu vecāko brāli, taču tikko kā varēja sākt dejot viņš pievienojās brālim un pat ieteica savas idejas dejām.

Interesanti, ka ne vienam no brāļiem nebija oficiālu deju apmācību. Fayards iemācīja sev dejot, visu, vērojot un atdarinot profesionālos māksliniekus uz skatuves. Pēc tam viņš mācīja savus jaunākos brāļus un māsas, vispirms uzstājoties kopā ar savu māsu Dorothy kā Nicholas Kids. Harolds iemācījās visu kopējot savu vecāko brāli. Dorothy vēlāk atteicās no dalības, un Nicholas Kids kļuva pazīstams kā Nicholas Brothers.

Kad viņu talanti izplatījās, Nicholas Brothers kļuva slaveni Filadelfijā. Vispirms viņus noalgoja radio programmai The Horn un Hardart Kiddie Hour, pēc tam citiem vietējiem teātriem, piemēram, Standard and Pearl. Kad viņi uzstājās Pearl Theater, slavenās New York Vaudeville Showcase, The Lafayette menedžeris viņus ieraudzīja un uzreiz gribēja, lai viņi uzstājas viņa teātrī.

Divus gadus brāļi uzstājās Cotton Club, sadarbojoties ar Lucky Millinder, Cab Calloway, Duke Ellington un Jimmy Lunceford orķestriem. Šajā laikā viņi 1932. gadā kopā ar Eubie Blake un viņa orķestri nofilmēja savu pirmo īsfilmu - Pie Pie Blackbird.

Producents Samuel Goldwyn pamanīja brāļus uzstājamies Cotton Club un uzaicināja viņus uz Kaliforniju, lai piedalītos filmā Kid Millions (1934), tā viņiem bija pirmā loma Holivudas filmā. Brāļi debitēja Brodvejas filmā 1936. gadā Ziegfeld Follies. Viņi atstāja iespaidu uz savu horeogrāfu George Balanchine, kurš viņus uzaicināja parādīties Babes in Arms (1937).

Līdz 1940. gadam viņi bija pārcēlušies uz Holivudu un sakās viņu zenītu laiks, kad visa dzīve tika veltīta - filmām, naktsklubiem, koncertiem, Brodvejai, televīzijai un plašām tūrēm pa Latīņameriku, Āfriku un Eiropu.

Brāļi bija vieni no Hārvardas Universitātes meisterklašu pasniedzējiem. Viņu studentu vidū bija tādi mākslinieki kā Maikls Džeksons un Debijs Allens.

Par vienu no populārākajiem soļu virknējumiem brāļu izpildījumā tiek uzksatīts lēciens pāri brālim un piezemēšanās špagatā. Šo soļu virknējumu brāļi spilgti demonstrē dejojot pie Jumpin Jive kompozīcijas. Jāpiebilst, ka šo dejas izpildījumu brāļi iefilmēja jau ar pirmo mēģinājumu.

"Mēs esam stepa dejotāji, bet mēs tajā apvienojam vairākus stilus, vairāk ķermeņa kustību, ne tikai kāju darbu."

- Harold Nicholas.

Nicholas Brothers savā mūža laikā ir ieguvuši daudz un dažādus apbalvojumus un pateicības:

Dance Magazine Award; 1995
Gypsy Award presented by the Professional Dancers Society; 1994
Star on Hollywood's Walk of Fame; 1994
Flo-Bert Award; 1992
The National Black Media Coalition Lifetime Achievement Award; 1992
Kennedy Center Honors; 1991
Harbor Performing Arts Center Lifetime Achievement Award to Harold; 1991
Tony Award to Fayard for choreography of "Black and Blue"; 1989
DEA Award presented to Harold by the Dance Educators of America; 1988
"Ebony" Lifetime Achievement Award; 1987
Apollo Theater's Hall of Fame, First Class Inductees; 1986
Ellie Award presented by the National Film Society; 1984
Bay Area Theaters Critics Circle Award to Harold for Best Principal Performance in "Stompin' at the Savoy"; 1981
Black Filmmakers Hall of Fame; 1978

Stepa deja nav tikai par kāju darbu, tā ir par visu, ko vien dejotājs var iedomāties un likt lietā, galvenais ir atdeve un ieguldītais laiks. Par laiku, ko mēs varam ieguldīt dejā, jūs uzzināsiet nākamajā ierakstā.

Stepa dejas vēsture ar nelielu pieskārienu mūsdienām.

Wed, 17 Jun 2020 07:20:00 +0000

Veronika Bernane | Soul Tap

Kas tas ir? Kā tas radies? Šie ir jautājumi uz kuriem atradīsiet atbildi, izlasot šo rakstu. Protams, vienā rakstā nevar aptvert visu stepa dejas vēsturi, tāpēc nereti kādā no nākošajām reizēm mēs atgriezīsimies pie vēstures, lai aplūkotu to vēl tuvāk.

Ja kāds man jautātu, kas ir stepa deja, es atbildētu, ka tā ir deja, kurā skaņu rada dejotājs ar savām kurpēm. Meklējot atbildi internetā, izlasīsiet, ka - Stepa deja (Tap Dance) ir deja, ko izpildīja, valkājot kurpes ar metāla purngaliem un papēžiem, kam raksturīga ritmiska pirkstu un papēžu piesišana.

Par stepa dzimteni ir uzskatāma Amerika. Stepa dejas vēture meklējama jau tālajā 1600. un 1700. gadā, kad Amerikā ievestie afrikāņu vergi, kā saziņas veidu izmantoja kāju rībināšanu, sišanu pret zemi un plaukstu plaukšķināšanu. Vēlak ap 1800. gadu parādījās koka kurpes ar kurām dejotāji varēja radīt dažādas skaņas, kas līdzinās bungu skaņām. 1902. gadā šova uzvedumā “Ned Wayburn's Minstrel Misses” pirmo reizi tika izmantota horeogrāfija ar nosaukumu "Tap and Step dance" kurā dejotāji dejoja ar koka kurpēm, kurām bija sadalīta zole. Šajā laikā, sāka parādīties kurpes ar pieliktiem alumīnija papēžiem un purngaliem.

Par stepa zelta laikmetu tiek uzskatīti 1930. un 1940. gadi, kad stepa dejotāji atklāja džeza mūzikas ritmisko spēku. Šajā laika posmā populāri kļuva deju klubi, kuros skanēja džeza mūzika un varēja dejot stepu. Nereti klubos ļāva uzturēties tikai tiem, kas dejo, tāpec apmeklētaji bija iemanījušies dejot arī sēžot uz kresliem. Šajā laika posmā stepa deja un džeza mūzika sāk atspoguļoties arī Holivudas filmās un mūziklos. Interesants fakts ir tas, ka dejotāji mūziklos un filmās, nebija šīs jomas speciālisti. Tie bija speciāli uztrenēti dejotāji līdz vajadzīgajam līmenim. Tas viss dēļ tā laika rasu aizspriedumiem.

1930. gados stepa deju varēja uzskatīt arī par orģinālu ielu deju. Stepa dejotāji pulcējās uz pilsētas ielu stūriem, lai izaicinātu cits citu. Dejotāji tika sadalīti vairākos līmeņos un ik katrs varēja apliecināt savas prasmes.

1950. gados stepa deja piedzīvoja kritienu, jo filmās un mūziklos tika vairāk attēlots balets un modernā deja. Bāros un klubiņos džeza mūziķi vēlējās atskaņot džezu saskaņotākā formāta, tāpēc izzuda nepieciešamība pēc stepa dejotājiem, kas šo džeza mūziku paspilgtinātu. Populārākie tā laika stepa dejotaji - Howard "Sandman" Sims, Charles “Honi” Coles, kā arī citi, bija spiesti meklēt citas iespējas kā pelnīt.

Notikums, kas atsvaidzināja un atgrieza stepa dejas popularitāti bija 1963. gada “Newport Jazz Festival”, kur septiņi stepa dejotaji (Honi Coles, Chuck Green, Charles "Cookie" Cook, Ernest "Brownie" Brown, Pete Nugent, Cholly Atkins, and Baby Laurence) atgādināja šīs dejas ritmisko spēku.

70. gadu vidū jaunie censoņi sāka meklēt iespēju mācīties pie pieredzējušiem stepa dejotājiem. Ar tādām filmām kā - White Nights (1985), The Cotton Club (1984), Tap (1989), Broadway productions of The Tap Dance Kid (1983) , Black and Blue (1989) kļuva skaidrs, ka stepa deja ir atgriezusies un ir atzīta par mākslas veidu.

1989. gadā prezidents Džordžs Bušs nosauca 25. maiju par ASV “Nacionālo stepa dejas dienu”. Šis datums tika izvēlēts, jo tā bija slavenā stepa dejotāja Bill ‘Bojangles’ Robinson dzimšanas diena. Bils nomira 1949. gadā.

Mūsdienās stepu dejo visā pasaulē. Vieni dejotāji pieturas pie klasiskām stepa dejas vērtībām, citi savukārt meklē ar vien jaunus izpausmes veidus. Kā jau pieklājas arī stepa dejotāji tiekas dažādos festivālos, lai gūtu jaunus iespaidus un zināšanas, protams, arī dažāda veida sacensības neizpaliek. Jāpiemin, ka Latvijas mērogā stepa deja tikai sāk attīstīties un cilvēki tikai tagad, sāk to iepazīt. Pagaidām Latvijas dejotajiem nākas braukt uz citām Eiropas valstīm, lai ņemtu dalību festivālos un sacensībās.

Līdz mūsdienām stepa deja ir gan saglabājusi savas saknes, gan atradusi jaunus izpausmes veidus. Ik katrs stepa dejotājs var atrast sev piemērotāko dejas stilu un pat apvienot vairākus.

Klasiskais steps saukts arī par svingu (Classic Tap / Swing Tap). Tika popularizēts 20. gadsimta filmās. Sastāv no džeza dejas, baleta un akrobātikas. Starp slaveniem dejotājiem ir arī brāļi Nikolaji, kuriem ir nozīmīgs ieguldījums klasiskā stepa popularizēšanā.
Brodvejas steps (Broadway Tap). Tā vietā, lai koncentrētos uz krāšņās dejas muzikalitāti, tā koncentrējas uz pašu deju. Bieži tiek iekļauti citi deju stili, piemēram, džezs un balets, lai deja būtu vēl pievilcīgāka skatītājiem.
Brīva stila steps (Freestyle Tap). Šis stepa dejas stils ir tieši tāds, kā izklausās. Dejotājs dejo savā ritmā vai arī izmanto mūziku, lai izpaustu sevi. Te nav noteikumu vai vadlīnijas, un viss vienkārši notiek.
Ritma steps (Rhythm Tap). Stepa kurpes šajā stilā tiek uzskatītas par instrumentu. Visbiežāk izpilda acapella, tāpēc auditorija var koncentrēties nevis uz mūziku, bet uz skaņu, ko rada dejotājs.
Džeza steps (Jazz Tap). Šis dejas stils ietver džeza deju un stepa deju, lai izveidotu elegantu un aizraujošu priekšnesumu. Džeza raksturlielumi, piemēram, lēcieni un pagriezieni, tiek pievienoti stepa dejām, lai skatītājiem radītu vizuāli pievilcīgāku priekšnesumu.

Prieks, ka izlasīji līdz galam, ceru man izdevās Tevi izvest cauri šīs dejas vēsturiskajiem notikumiem un izpausmes veidiem.

10 prasmes, ko attīstām, dejojot stepu

Wed, 14 Aug 2019 10:46:00 +0000

Annija Ķesele | Mammamuntetiem.lv

Steps ir dejas veids, kurā dejotājs izdejo dažādus ritmus, kas tiek radīti, kurpēm uzsitot pa grīdu. Dejojot stepu tiek attīstīta ķermeņa koordinācija, ritma izjūta, muzikalitāte, klausīšanās un savu iekšējo ritmu izdejošana.

Kas ir stepa deja un kur tā radās?

Steps ir dejas veids, kurā dejotājs izdejo dažādus ritmus, kas tiek radīti, kurpēm uzsitot pa grīdu. Skaņu veido metāli, kas piestiprināti pie kurpes papēža un purngala. Stepa dejai ir vairākas variācijas, ieskaitot ritma stepu (rhythm tap), Brodvejas stepu (Broadway tap), klasisko stepu (Classic tap), postmoderno stepu (Postmodern tap) un citas. Deja dzima Amerikas kokvilnas plantācijās, kur melnādainie vergi ar sitamo instrumentu palīdzību brīdināja cits citu par vergturu tuvošanos. Kad saimnieki šo viltību atklāja un rīkus atņēma, vergi trauksmes signālus iemācījās izsist ar kājām. Tiek uzskatīts, ka steps pa īstam sāka attīstīties 19. gs. sākumā, kad Amerikā ieceļoja īri un afrikāņu deja sajaucās ar īru tautasdeju. Rasu aizspriedumu dēļ stepu ilgu laiku dejoja tikai melnādainie. Taču 20. gs. pirmajā pusē stepa deju sāka izmantot mūziklos, kas tos padarīja enerģiskākus, ritmiskākus un romantiskākus.

Stepa dejas pozitīvā ietekme

Dejojot stepu tiek attīstīta ķermeņa koordinācija, ritma izjūta, muzikalitāte, klausīšanās un savu iekšējo ritmu izdejošana. Tas trenē līdzsvaru, koncentrēšanos, atmiņu, izturību, pacietību un mērķtiecību, kā arī relaksē pēc garas, sēdošas darba dienas. Stepa deja palīdz uzturēt labu fizisko formu. Tā nodrošina fizisko slodzi visam ķermenim, īpaši kājām, uzlabo asinsriti un sirdsdarbību. Steps lieliski uzlabo noskaņojumu, uzlādē un palīdz sakārtot domas.

Dejojot stepu, mēs attīstām prātu, ķermeņa motoriku, sadarbību komandas darbā, izglītojamies, mākslinieciskā veidā pielietojam matemātiku, attīstam klausīšanās prasmes un attiecīgi konmunikāciju, ceļam pašapziņu un izkopjam raksturu, izprotam dejas muzikalitāti un papildinam savas mūzikālās zināšanas.

Stepa kultūra mūsdienās

Steps ir plaši izplatīts Amerikā, taču arī Eiropa var lepoties ar lieliem starptautiskiem stepa festivāliem - Stockholm Tap Festival, Tap On Barcelona, Odessa Tap Fesival u.c. -, kā arī ar plašu kopienu, kas savā starpā ir vienota un draudzīga internacionālā vidē savejos saucot par #tapfam. Pilnveidojot savas prasmes, ikviens mērķtiecīgs stepa dejotājs var kļūt par žanra profesionāli.

Kur mācīties dejot stepu Latvijā?

Stepa dejas kompānija "Soul Tap" jau vairāk nekā 10 gadus ir vadošā un lielākā stepa dejas kultūras attīstītāja un kopienas veicinātāja Baltijas reģionā - aktīvi koncertē un veido sadarbības ar daudz un dažādu žanru mūziķiem, kā arī skolo jaunos stepa dejas entuziastus. "Soul Tap" dejotāji regulāri apmeklē stepa dejas festivālus un meistarklases ārzemēs pie pasaules līmeņa dejotājiem, kur mācās saglabāt tradīcijas un apgūt jaunākās tendences stepa dejā ārī mūsdienās.

Lai sāktu dejot stepu ir nepieciešama: vēlme to darīt, ritma izjūta (taču procesa gaitā to var attīstīt) un pacietība. Uz nodarbībām ieteicams vilkt ērtu apģērbu. Kurpes pieejamas uz vietas. Nodarbības notiek stepa dejas studijā Soul Tap (Aleksandra Čaka ielā 91). Papildu informācija un pieteikšanās www.soultap.lv .